1700. gadi
Izskats
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
1700. gadi bija gadu desmits, kas sākās 1700. gada 1. janvārī un beidzās 1709. gada 31. decembrī.
Notikumi pasaulē
[labot | labot pirmkodu]- turpinājās Lielais Ziemeļu karš
- 1707: Apvienotās Lielbritānijas Karalistes izveidošanās.
Notikumi Latvijā
[labot | labot pirmkodu]- 1701. gada rudenī krievu dragūnu pulki iebruka Zviedru Vidzemē un sakāva sakāva zviedrus pie kaujā pie Omuļiem, pamatīgi izpostot Ziemeļvidzemi un Dienvidigauniju un lietojot "izdedzinātās zemes taktiku".
- 1702. gada 26. augustā pēc ilɡstoša aplenkuma kapitulēja Alūksnes cietoksnis, kuru aizsargāja ap 300 latviešu bataljonu cīnītāji. Trimdā aizveda visus Valkas un Alūksnes pilsoņus.
- 1704. gadā cars Pēteris I un Polijas karalis Augusts II vienojās, ka Krievija pēc kara beigām atdos karalim Zviedru Livoniju, bet šo solījumu Krievijas puse neizpildīja.[1]
- 1704. gada vasarā krievi gribēja ieņemt Kurzemes un Zemgales hercogisti, bet cieta sakāvi kaujā pie Jēkabpils.
- 1705. gada 16. jūlijā Svētes upes krastos notika Mūrmuižas kauja.
- 1709ː sākās astoņus mēnešus ilɡais Rīgas aplenkums (1709—1710)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Vācieši Latgales teritorijā 16. gs. — 20. gs. sākumā: vēsture un recepcija.[novecojusi saite] Kolektīvā zinātniskā monogrāfija. DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES AKADĒMISKAIS APGĀDS “SAULE” (2022)
| Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |

